10 padomi drošai braukšanai ziemā

Tuvojas ziema un medijos parādās ziņas par apgrūtināto satiksmi tādā vai citādā ceļa posmā, kā arī kārtējo smago avāriju, kas varēja arī nenotikt. Lai izvairītos no nepatikšanām pie stūres, piedāvājam atsvaidzināt zināšanās par drošas braukšanas principiem ziemā.

 1. padoms: Samaziniet ātrumu

Kad zem automobiļa riteņiem ir pieblietēts sniegs vai ledus, par ātru braukšanu nevar būt nekādas runas. Braukšanas ātrumam jābūt izvēlētam atbilstoši laika apstākļiem. Turklāt jūsu autovadītāja stāžam šeit nav īpašas nozīmes – jūs nevarat paļauties uz visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem, no kuriem arī ir atkarīga jūsu drošība.

Ziemā svarīgi ir spēt plānot laiku ceļam no punkta A uz punktu B. Ja nevēlaties nokavēt – izbrauciet agrāk. Steigšanās pa slidenu ceļu būtiski palielina iespēju līdz galamērķim vispār nenokļūt.

2. padoms: Palieliniet distanci

Jebkura automobiļa bremzēšanas ceļš uz sniegota vai apledojuša seguma palielinās divkārtīgi vai pat trīskārši. Tāpēc distancei līdz priekšā braucošajam automobilim jāpievērš būtiska uzmanība. Pat neliela distances palielināšana dos jums dārgas sekundes desmitdaļas reakcijai ekstremālā situācijā, kā arī nodrošinās nedaudz vairāk vietas iecerētajam manevram.

3. padoms: Izvairieties no straujiem manevriem

Profesionāli braukšanas instruktori bieži vien būtiskākos ziemas braukšanas principus salīdzina ar virves dejošanu. Viena strauja kustība un virves dejotājs atradīsies uz batuta, bet autovadītāja gadījumā – grāvī. Kustības trajektorijas maiņai jābūt vienmērīgai un pakāpeniskai. Atcerieties – sausā laikā automobilim ir daudz labāka saķere ar ceļu, tāpēc tas piedod daudzas autovadītāja kļūdas, bet ziemā šādu piedošanu kļūdām nebūtu jāgaida.

Pirms pagrieziena veikšanas jau laikus jāsamazina braukšanas ātrums un pārnesumkārba jāpārslēdz zemākā pārnesumā. Ja iespējams, tad centieties līkumu izbraukt ar pēc iespējas mazāku rādiusu un konstantu ātrumu.

4. padoms: Kombinējiet bremzēšanu

Vienmērīgām darbībām jābūt ne tikai ar akseleratora pedāli un stūri, bet arī bremžu pedāli. Pie kam ar to jābūt īpaši piesardzīgam. Vairums šobrīd ekspluatācijā esošo automobiļu ir aprīkoti ar ABS sistēmu, kas neļauj riteņiem bremzējot sabloķēties, bet automobilim – pārvērsties nevadāmās ragaviņās. Riteņi turpina griezties, tādējādi nodrošinot kontroli pār situāciju. Tomēr jāatceras, ka ABS darbojas tikai pie ātruma, kas lielāks par 15 km/h. Ja jūsu automobilim nav ABS, tad ekstremālas bremzēšanas gadījumā jāimitē tā darbība, spaidot bremžu pedāli ar spēcīgiem un īsiem impulsiem.

Pateicoties ABS, automobilis saglabā vadāmību arī bremzēšanas laikā. Tāpēc, ja jums nepieciešama ekstremāla bremzēšana,– droši spiediet bremžu pedāli grīdā!

Apledojuša ceļa seguma gadījumā daudzi pieredzējuši autovadītāji iesaka bremzēt arī ar dzinēju. Pakāpeniski pārslēdzot zemākus ātrumkārbas pārnesumus, automobilis palēninās kustību, tomēr šāds bremzēšanas veids aktuāls ir tikai pietiekami lielas distances rezerves gadījumā.

Šādai metodei ir arī ēnas puse – strauja dzinēja apgriezienu palielināšana var radīt sanesi. Tāpēc, piemēram, “pārlecot” no piektā uz trešo pārnesumu, maziniet pārnesuma pārslēgšanās momentu ar sajūga saslēgšanās aizturēšanu (izslīdēšanu). Pieredzējuši autovadītāji, kā arī sacīkšu braucēji tādos gadījumos dzinēja apgriezienus izlīdzina ar “starpgāzi” (īslaicīgi nospiežot akseleratora pedāli, pārslēdzoties izspiesta sajūga brīdī).

Kombinējot bremzēšanu ar pedāli un dzinēju, panāksiet vienmērīgāku palēnināšanos, kas var garantēt drošību, braucot ziemā.

5. padoms: Kontrolējiet sānslīdi

Ja automobilis saslīd, galvenais – nekrist panikā un nesarežģīt situāciju. Reakcijai uz sānslīdi jābūt acumirklīgai: laidena un reizē ātra stūres pagriešana (nemainot roku pozīciju) sānslīdes virzienā. Šeit galvenais ir nepārcensties, jo pārlieku liels pagrieziena leņķis var radīt sānslīdi jau pretējā virzienā.

Sānslīdes kontrolē jāņem vērā automobiļa riteņu piedziņas tipa konstrukcijas īpatnības. Aizmugurējās riteņu piedziņas gadījumā jāatlaiž akseleratora pedālis un ar stūres palīdzību iepriekšminētajā veidā jāizlīdzina sānslīde.

Priekšpiedziņas automobiļa gadījumā joprojām ar stūri darbojamies, kā minēts, bet akseleratora pedālim joprojām jābūt nospiestam.

Izraisīt pilnpiedziņas automobiļa sānslīdi ir grūti, bet vēl grūtāk ir atjaunot tā taisnvirziena kustību, ja sānslīde ir izraisīta. Šeit daudz kas ir atkarīgs no pilnpiedziņas sistēmas tipa un vilkmes sadalījuma proporcijas starp riteņu asīm. Jebkurā gadījumā – stūre jāgriež sānslīdes virzienā, cenšoties izlīdzināt automobili un ik pa brīdim nospiežot akseleratora pedāli.

6. padoms: Galvenais pedālis – akselerators!

Daudzi autovadītāji parasti uzskata, ka glābējs jebkurā situācijā ir bremžu pedālis. Tomēr ziemas laikā tieši tas var būt cēlonis avārijai. Straujas bremzēšanas gadījumā tiek noslogota priekšējā riteņu ass – stūrēt kļūst sarežģītāk, bet reaģēt uz situācijas attīstības maiņu kļūst praktiski neiespējami.

Vairums automobiļu uz mūsu valsts ceļiem ir ar priekšējo riteņu piedziņu. Šajā gadījumā īpaši svarīgi ir nepārforsēt ar bremžu pedāļa izmantošanu uz slidena ceļa. Vēl viena problēma – nepietiekama vilkme sānslīdes gadījumā. Ekonomiskas braukšanas piekopēji cenšas braukt ar pēc iespējas lielāku pārnesumu, bet ekstremālās situācijas viņi nespēs izmantot dzinēja griezes momentu izejai no sānslīdes. Uz slidena ceļa izmantojams zemāks pārnesums (ierastā piektā vietā ceturtais, ceturtā vietā trešais u.tml.), dzinēja apgriezienus saglabājot 2000 apgr./min rajonā.

7. padoms: Ziniet bīstamākos ceļa posmus

Potenciāli bīstamākie ceļa posmi ziemā – krustojumi, ieskriešanās un paātrināšanās joslas, sabiedriskā transporta pieturas, vienvārdsakot – visas tās vietas, kur transports bremzē un paātrinās. Pieblietētā sniega dēļ šīs vietas segums ir īpaši slidens.

Esiet uzmanīgi, braucot pa attīrītu un sausu galveno ceļu vietās, kur tam pienāk klāt mazākas nozīmes ceļi. Ja no kāda no tiem pēkšņi izbrauc transportlīdzeklis – nebrīnīties un dodiet tam ceļu, kaut arī jums ir priekšroka. Visticamāk, šis automobilis nav spējis nobremzēt līdz galvenajam ceļam vai arī uzsācis braukšanu buksējot, tādejādi apgrūtinot paātrināšanos.

8. padoms: Braucot aizmirstiet neitrālo pārnesumu

Ripināšanās neitrālajā pārnesumā aktuāla ir tikai sausā laikā. Tāpēc braucot no kalna bremzējiet ar dzinēju un esiet gatavi izmantot akseleratora pedāli.

9. padoms: Nodrošiniet sev labu redzamību

Ziemā mēs bieži vien varam redzēt braucošas sniega kupenas uz četriem riteņiem, kurās steidzīgs autovadītājs attīrījis tikai pieticīgu “iluminatoru” priekšējā vējstiklā. Veltiet laiku un kārtīgi notīriet automobili pirms braukšanas uzsākšanas. Nekāda steiga neattaisno risku, kas saistīts ar apledojušiem logiem un sniega kārtu uz jumta, kas bremzējot var nonākt uz motora pārsega un priekšējā vējstikla. Bet paātrinoties – uz aizmugurē braucošo spēkratu vējstikla.

10. padoms: Domājiet ar galvu

Iepriekšminētie padomi daudziem šķitīs jau sen zināmas patiesības. Tomēr avārijas uz mūsu ceļiem pēc sniega uzsnigšanas nemazinās. Autovadītāju bezatbildīga rīcība, uzskatot sevi par lielceļu karaļiem, rada dramatiskas sekas. Braukšanai ziemā nevajag radīt stresu, no tās var gūt arī baudījumu. Bet ja jūtat, ka pēc pirmā kailledus jums vairs negribas sēsties pie stūres līdz pat pavasarim – novietojiet automobili garāžā un neapdraudiet citu dzīvības!

facebokinstagramyoutube
Pasākumu kalendārs
<
>

Kandavas Lauksaimiecības Tehnikum kafejnīcaPiesardzības pasākumu īstenošana izglītības iestādēsKandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienībaKandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālā struktūrvienībaKandavas novadse-klase
back to top